Galvenā tērauda cietās fāzes transformācija karsēšanas laikā ir pārveide no neaustenīta fāzes uz austenīta fāzi, tas ir, austenitizācijas process. Viss process ir saistīts ar oglekļa difūziju. Starp sakausējuma elementiem elementi, kas neveido karbīdu, samazina oglekļa aktivācijas enerģiju austenītā un palielina austenīta veidošanās ātrumu; Tomēr spēcīgie karbīdu veidojošie elementi stipri kavē oglekļa difūziju tēraudā un ievērojami palēnina austenitizācijas procesu.
Fāzes transformācija tērauda dzesēšanas laikā attiecas uz nepietiekami atdzesēta austenīta sadalīšanos, ieskaitot perlīta transformāciju (eitektoīdu sadalīšanos), bainīta transformāciju un martensīta transformāciju. Lai ņemtu par piemēru tikai sakausējuma elementu ietekmi uz nepietiekami atdzesēta austenīta izotermiskās transformācijas līkni, lielākajai daļai sakausējuma elementu, izņemot kobaltu un alumīniju, ir nozīme austenīta izotermiskās sadalīšanās palēnināšanā, taču katram elementam ir atšķirīga loma. Nekarbīdu veidojošo elementu (piemēram, silīcija, fosfora, niķeļa, vara) un neliela daudzuma karbīdu veidojošo elementu (piemēram, vanādija, titāna, molibdēna, volframa) ietekme uz austenīta pārveidi par perlītu un bainītu nav atšķirīga, tāpēc transformācijas līkne virzās pa labi.
Ja karbīdu veidojošo elementu (piemēram, vanādija, titāna, hroma, molibdēna, volframa) saturs ir liels, austenīta pārvēršanās par perlītu ievērojami aizkavēsies, bet austenīta pārvēršanās par bainītu netiks būtiski aizkavēta. Tāpēc šo divu transformāciju izotermiskās transformācijas līknes tiks atdalītas no "deguna" un veidos divas C formas.
