Kas ir leģētais tērauds

Leģētais tērauds, kas pazīstams arī kā leģētā tērauda caurule, attiecas uz dzelzs oglekļa sakausējumu, kas sastāv no materiāliem, kas nav ogleklis un dzelzs, kā arī sakausējuma elementi, un uz parastā oglekļa tērauda bāzes tiek pievienots atbilstošs daudzums viena vai vairāku leģēto elementu. Saskaņā ar dažādiem pievienotajiem elementiem un atbilstošu apstrādes tehnoloģiju var iegūt augstu izturību, augstu stingrību, nodilumizturību, izturību pret koroziju, izturību pret zemu temperatūru, izturību pret augstu temperatūru, nemagnētiskas un citas īpašas īpašības. Leģētā tērauda vēsture ir vairāk nekā 100 gadu. Leģētais tērauds tika plaši izmantots rūpniecībā 19. gadsimta otrajā pusē.

Galvenie leģētā tērauda sakausējuma elementi ir silīcijs, mangāns, hroms, niķelis, molibdēns, volframs, vanādijs, titāns, niobijs, cirkonijs, kobalts, alumīnijs, varš, bors, retzeme utt.

Starp tiem vanādijs, titāns, niobijs, cirkonijs utt. ir spēcīgi karbīdu veidojoši elementi tēraudā. Kamēr ir pietiekami daudz oglekļa, tie atbilstošos apstākļos var veidot paši savus karbīdus. Ja nav oglekļa vai augstas temperatūras apstākļos, tie nonāk cietajā šķīdumā kā atomi; Mangāns, hroms, volframs un molibdēns ir karbīdu veidojošie elementi, no kuriem viena daļa nonāk cietā šķīdumā atomu stāvoklī, bet otra daļa veido aizvietojošo sakausējuma cementītu; Alumīnijs, varš, niķelis, kobalts, silīcijs utt. ir elementi, kas neveido karbīdus un parasti pastāv cietā šķīdumā atomu stāvoklī.